KĀRĻAMUIŽA

Hidden in Noble Silence

Gauja vijas nepilnu 5 km attālumā no mūsu viesnīcas. Tā ir Vidzemes un Latvijas skaistākā upe un vienīgā no lielajām upēm, kas savu 460 kilometru garo tecējumu sāk un beidz Latvijā. Aptuveni viena upes piektdaļa  ietilpst Gaujas nacionālajā parkā, kur tā plūst pa 1 – 2,5 kilometrus plašu senieleju, kuras maksimālais dziļums pie Siguldas ir 85 metri.  

Gaujai raksturīgo dabu vislabāk izbaudīt, dodoties braucienā ar kanoe laivu. Tas dod iespēju apskatīt Gaujas senieleju, ko pirms 12 – 13 tūkstošiem gadiem veidojuši ledāja kušanas ūdeņu sanesumi. Savukārt, sārtie un dzeltenīgi devona smilšakmens ieži upes krastos ir daudz senāki - tie veidojušies pirms 370 – 300 miljoniem gadu.  

Kanoe laivas ir viegli airējamas, pietiekami drošas un arī ietilpīgas, lai divi vai trīs ceļotāji vienā laivā justos ērti un pietiktu vietas arī mantām. Kārļamuiža saviem viesiem piedāvā kanoe laivu nomuun transportēšanu . 

Cīrulīšudabas takas 

Viena no populārākajām pastaigu vietām visos gadalaikos Gaujas senlejā ir Cīrulīšudabas taka. Tā atklāj ielejas vēsturiskās izmaiņas no ledus laikmeta līdz šodienai un ļauj ieraudzīt Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītās augu sugas. 

Takas, kas ir piemērotas nūjotājiem, kā arī velobraucējiem ar labu fizisku sagatavotību, ir pieejamas 3 dažāda garuma maršrutos– 2,7 km un 3,5 km un 6,2 km. Pastaigas laikā apskatāmi aizraujoši dabas objekti: brīnišķīgās Spoguļklintis (Cīrulīšu klintis), Dzidravots, Līgavas alas, kā arī par bezdibeni dēvētā Cīrulīšu ala.  

Taku sākums atrodams Žagarkalna kempinga teritorijā; to apmeklējums ir bez maksas.  

Informācija no www.turisms.cesis.lv 

Maršruta kartes: 

Cīrulīšu dabas takas ŠEIT 

Cīrulīšu dabas taku Gaujaslīču posms ŠEIT 

Ērgļuklintis 

Dabas mīļotāji novērtēs Gaujas kreisajā krastā izvietoto devona smilšakmens atsegumu - ĒrgļujebĒrģeļuklintis. Tās ir visiespaidīgākās klintis Gaujas senlejā. Šis 700 metru garais un 18-26 metru augstais veidojums ar tam raksturīgo vienlaidus monolīta smilšakmens virsmu, ir valsts nozīmes aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis, kā arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājams biotops. 

Sākotnēji, Ērgļu klintis tika dēvētas par Ērģeļu klintīm, jo, kā vēsta teika, atbalss pret šo klinti skanējusi kā ērģeles. Vēlāk tās ieguva tagadējo nosaukumu.  

Apmeklētāju drošībai un ērtībai, virs klints ir izbūvēta skatu platforma, no kuras paveras ainaviski skati pār Gaujas senleju. Teritorijā ir iekārtota 2 kilometrus gara pastaigu taku. 

Ķūķuklintis 

Ķūķuklintis, izvietotas Gaujas labajā krastā,ir augstākais devona iežu atsegums Latvijā.  Tāpat kā Ērgļu klintis, tas ir aizsargājams ģeoloģisks dabas piemineklis. Ieža garums ir 500 metri un augstākajā punktā kraujas augstums pārsniedz 40 metrus. Vikipēdija informē, ka “atseguma augšējo daļu veido plāna kvartāra sega, nedaudz zemāk augšdevona sarkanīgie aleirolīti un māli. Ieža vidusdaļā ir atrodamas vairākas fosilijas: bruņu zivju, bezžokleņu un bārkšspuru zivju atliekas.”   

Ķūķu klintīs ir izveidojušās divas alas. Ķūķu Lielā ala ir vairāk kā 20 metrus gara un tā ir pieejama tikai no Gaujas puses. Gaisa, jeb Nepieejamās, alas garums ir 10 metri un tā atrodas virs upes līmeņa. Ziemā, alas aizsedz leduskritumi, ko veido no pāri iezim plūstošie avoti.  

Piedzīvojumus meklējoši laivotāji var izbaudīt Ķūķu krāces, kuras rodas dēļ Gaujas gultnē  esošajiem akmeņiem un kuru ūdeņi virmo tieši gar klintīm. Senos laikos, krāču dēļ, plostnieku vidū Ķūķu klintis tika sauktas par Straujo iezi.